Uz sākumu

  Skolotāji

  Skolas dzīve

  Interešu izglītība

  Mēs lepojamies

  Informācija

  Projekti

  Kontakti

  Iepirkumi

  Arhīvs 2009

  Arhīvs 2010

Alūksnes vidusskolas pirmsākumi
12.01.2009 atsauksmes

2009.gadā Alūksnes vidusskola svinēs savas skolas 70.-to gadu jubileju. Gadiem ejot skolā daudz kas ir mainījies. Mainījušies arī skolu nosaukumi. Ar šo stāstu gribu mudināt bijušos skolēnus dalīties savās atmiņās par notikumiem, pārdzīvojumiem un cilvēkiem savā skolā.
Alūksnes vidusskolas pirmsākumi meklējami saistībā ar Alūksnes pagasta skolu - Paideru skolu. Tā dibināta 1871. gadā, kad vietējais muižnieks piešķīra zemi no Paideru ciema, apmēram 5-7 ha platībā, 3 km no pilsētas, vietā, kur tagad atrodas sporta un atpūtas centrs ‘’Mežinieki’’. Minētā skola atklāta 1871. gada 13. decembrī. Skolas ēka bija celta no koka, no ārpuses apšūta ar dēļiem vienstāva ar izbūvi. Šajā stāvā bija viena liela klases telpa un skolotāja dzīvoklis. Augšējā stāvā skolēniem bija guļamtelpas un ēdamtelpas. Zem klases telpas izbūvēti divi lieli pagrabi. Tā kā netālu no skolas atradās Siseņu ezers, skola tika saukta arī par Siseņu skolu. Vēlāk tika uzcelta piebūve, kurā mitinājās pagasta valde. Kad pagasta valde pārcēlās uz pilsētu, visa ēka tika atvēlēta skolai. Tad jau skolai bija divas klašu telpas. Mācību gads sākās oktobrī, beidzās aprīļa vidū, kad darbus sāka lauku saimnieki, bet bērni sāka ganu gaitas. Tolaik skolās nebija siltu pusdienu. Rītos un vakaros apkopēja uzvārīja ūdeni tējai, bet bērni ēda uz nedēļu vecāku sarūpēto pārtiku.
Šī skola pastāvēja līdz 1939. gadam, pati ēka gan netika nojaukta līdz 40-to gadu beigām un 2. pasaules kara laikā tur bijusi arī vācu armijas slimnīca. Paideru skolai aizveroties, darbību uzsāka jaunuzceltā Alūksnes 1. vidusskola, uz kuru tad aizgāja mācīties vairums Paideru skolas bērnu.
Pirmais skolotājs bija Jēkabs Berkulis, dzimis Valkas apriņķa Lāzberģa pagastā. Skolā nostrādāja līdz 1912.gadam, veltot sevi izglītībai 41 gadu. Miris 1936.gadā, apglabāts Alūksnes kapos. Skolā pieņemts arī palīgskolotājs.
           Līdz 1899.gadam pagasta skolā strādāja skolotāji Jūlijs Lācis, Kārlis Bērziņš, kurš vēlāk strādāja Bejas un Mārkalnes skolās kā pārzinis, Jūlijs Šimiņš, Pēteris Bērziņš. Ar 1899.gadu skolā sāk strādāt Aleksandrs Berkulis skolotāja Jēkaba brāļa dēls. Mācījies Pleskavā skolotāju seminārā. Sākumā Aleksandrs bija palīgskolotājs, bet ar 1900.gadu viņus apmainīja amatiem, jo toreiz ,esot Krievijas impērijas sastāvā, vajadzēja labi zināt krievu valodu, kas bija Aleksandra zināšanu pluss. Viņš bija stiprs arī mūzikā, bija saņēmis kora diriģenta un ērģelnieka tiesības. Aleksandrs Berkulis bija aktīvs darbonis pagastā, vadīja dziedāšanas biedrības kori.
Skolā strādāja arī skolotāja Litija Zvaigznīte, vēlāk aiziet uz Lizumu, Jānis Jānītis, Anna Meldere Zara, Emma un Anna Palejas.1920.-30.-jos gados strādāja skolotāji Lūcija Prikule, Austra Berkule, Jānis Kļaviņš, Īda Kļaviņa Ceriņa, Arvīds Lācis, Marta Kalēja Duškina, Lilija Kalēja Fauste, Marija Zaķe, Sīmanis Stojažs, Lūcija Stojaža, Olga Zvejniece Medne.
Paideru otrās pakāpes skola pastāvēja līdz 1939. gadam, jo skolēnu skaits pieauga, bet vietas bija maz. 30-jos gados skolā mācījās 75- 80 skolēni . Bija vajadzība pēc jaunas ēkas, kas būtu plašāka. Vecā skola gan netika nojaukta līdz 40-to gadu beigām un 2. pasaules kara laikā tur bijusi arī vācu armijas slimnīca. Aizverot Paideru skolu, darbību uzsāka jaunuzceltā Alūksnes pagasta skola, uz kuru tad aizgāja mācīties vairums Paideru skolas bērnu.

           Skolas vēstures materiālus apkopoja skolas muzeja pulciņa dalībnieks Druvis Mucenieks

Foto